Sandy Stones

Tieši pirms nedēļas man bija tā lieliskā iespēja, piepildīt savu vēlmi – tikt pie suņuka un tieši pie mopšu šķirnes kucēna, nevis kāda cita. Satraukums bija liels – vajag man vai nevajag, zvani pēc padoma, pat zīlēšana ar adatu, plusi un mīnusi… Bet lēmums tika pieņemts un devos pakaļ kucēnam.

Aizbraucot pie saimnieces apstulbu, jo nebiju gaidījusi, ka šis mazais knīpa būs tik ļoti maziņš, nez kāpēc biju iedomājusies, ka 2-3 mēnešu kucēni ir lielāki :)

Saimniece man piešķīra vismīļāko puisi starp četriem brāļiem, kurš tiešām jau pirmajā mūsu tikšanās reizē pieskrēja klāt, apošņāja, paprasījās klēpī un jau sāka bučoties :) Visvairāk man sagādāja gandarījumu tas, ka saimniecei tiešām rūp, kam viņa pārdod šos mopšus. No viņas puses sekoja vairāki jautājumi tieši par mani, vecums, darba vieta, kur dzīvoju, kur atrodas darbs utt. Attiecīgi tālāk sekoja daudzas pamācībās, kā rūpēties par šo kucēnu, jo galu galā viņš ir vēl mazs bebis, kam jāvelta uzmanība, tajā pašā laikā jāaudzina ēst, nokārtoties, ko drīkst, ko nedrīkst darīt, jāiemāca būt pastāvīgam un vēl visādas ikdienišķas lietas. Tā nu lietas apstāstītas, kucēns pieradis jau pie manis nedaudz, formalitātes nokārtotas un varam doties uz jaunajām mājām.

Nedēļa ir jau apritējusi, kopš kucēns dzīvo jaunās mājās. Mans dzīves ritums ar šo notikumu arī ir pamainījies un galvenais, ka viss iet uz labo pusi, jo pamazām piepildu visas savās vēlmes.

Nedaudz sīkāk par pāris notikumiem.

Vārda došana.

Vārdiņu izvēlēties bija diezgan grūti, jo manā ģimenē suņuku tā ar īsti nav bijis, ja neskaita tālākus radiniekus. Tad nu atvēru vienu adresīti un gāju visiem vārdiem cauri. Izstaigāju vairākus forumus, bet tomēr paliku pie skanīga nelatviska vārda – Čopers (saīsināti bieži tiek saukts par Čopi). Papētot sīkāk, ko īsti šis vārds nozīmē, tad jā – ir tāds čoperis – motociklveidīgs braucamrīks.

Bet tā kā man ļoti iet pie sirds šie braucamrīki, tad nu arī esmu apmierināta ar suņa izvēlēto vārdiņu.

Sākumā gan sanāca pāris brīži, kad ātrumā suņuku nosaucu sava kāmja vārdā par Poto, bet nu jau ir iegaumēts un galvenais pats mopsis sāk jau atsaukties uz savu vārdu – Čopers :)

Saimnieces gādība.

Man ir visnotaļ paveicies ar suņuka saimnieci, jo tiešām redzu, ka viņai kucēns rūp. Pirmos vakarus saimniece regulāri zvanīja un apvaicājās, kā kucēns jūtās jaunajās mājās, vai ēd, vai nokārtojas utt.  Šāda interese no viņas puses, arī man rada drošības sajūtu, jo pie jebkura neskaidra jautājuma, varu viņai uzzvanīt un uzvaicāt, kā rīkoties. Tā kā man ir ļoti paveicies :)

Spēlēšanās.

Mantiņas paliek ar vien vairāk. Īpaši mīļas ir speciālās kurpes, kuras var grauzt stundām ilgi. Bet ar mantiu parādīšanos, suņuks sāk kost visur, kas pagadās pa ceļam – pat datorā un krēsla kājā. Bet tas viss atsaucas uz to, ka zobiņi nāk. Tā kā dažreiz nākas audzināt ar satītu avīzes trubiņu, viegli uzsitot pa purniņu, lai neizlaižas te man :)
Bet noteikti jāpiemin mans lielais duksis, kurš mazajam mopsim ir ļoti mīļš :)

Ēšana.

Tā kā šis ir šķirnes suns, tad ar nosacījumi ir diez gan strikti par mopša ēšanu un aprūpi. Barošana ir jāveic 4-5 reizes dienā, tikai vienu ēdamkaroti speciālās barības, līdz ar to arī man ir pusdienlaikā jātec uz mājām, pabarot mazo. Citu barību šobrīd ir stingri aizliegts dot, tā pat kā vienas ēdamkarotes normu nedrīkst pārsniegt, jo mopšiem nedrīkst atkarāties vēders.

Kārtība.

Mājai ir jābūt gandrīz ideālā kārtībā, lai pa zemi nemētātos pārtikas atbirumi, jo kucēns vēl neko nesaprot un laiza visu, kas pagadās pa ceļam. Un lai nerastos alerģijas vai citas veselības problēmas, jābūt piesardzīgam. Arī visas mantas, kur kucēns var klāt tikt, vadi pa zemi ir jāsavāc un jāuzceļ augšā. Ar vadiem gan gāja traki, jo to ir daudz, bet nu beigās veiksmīgi visu sastutēju augšā. Brīžam man pat rodas sajūta, ka ar bērnu būtu vieglāk :)

Gulēšana.

Tā kā sākumā diezgan daudz nācās izdot skanošo, lai sapirktu pirmās nepieciešamības lietas, tad guļvieta tika izveidota no mīkstām pašu sedziņām. Pirmās divas naktis ar kucēns tur gulēja, bet lai šis aizmigtu, nācās krietni papūlēties. Viņa mīļākā gulēšanas vieta, protams, ir klēpis. Līdz ar to jāiemidzina bija klēpī un tad jāpārnes uz kucēna guļvietu, bet mazais pamodās, līdz ar to nācās arī man pašai kādu laiciņu pasēdēt klāt, kamēr kucēns iemieg dziļā miegā. Tad klusiņām varēju aiziet uz savu gultu (gadījās gan ar tā, ka pati ik pa brīdim  iemigu pie viņa, bet neērtums uz grīdas lika pamosties).
Pēc šīm divām naktīm, kucēnu vairs savā guļvietā iemidzināt nevarēja, kā liec šo gulēt, tā pamostas un neguļ vairs. Bezcerīgi. Nu ko, ņemam blakus pie sevis gultā. Tad nu ar vēl šodien mazais laimīgs čuč pie manis zem segas paslēpies un noteikti reizi naktī pamodinās, lai paspēlētos un tad gulētu tālāk, līdz man atskanēs modinātājs, lai dotos uz darbu.

Doma ir uzstādīt kameru, lai novērotu, ko šis dara, kamēr manis nav mājās, ar ko un kā spēlējās un kur galu galā guļ pa dienu, kamēr manis nav :)

Pirmās brīvdienas un ciemošanās.

Brīvdienās devāmies uz Carnikavu ciemos pie diviem jubilāriem. Vēlreiz pierādīja savu mīļumu, jo visi rada gabali tika sabučoti, it īpaši tētis viņam bija mīļš, jo no viņa nu nekādi nevarēja atiet nost :)

Brīvdienās pavadot cauru dienu ar kucēnu, sapratu, cik tomēr viņš vēl daudz guļ. Lielākā dienas daļa paiet guļoti, tā pat kā maziem bērniem :)

Ciemojoties atradām spoguli, pareizāk sakot Čopers ieraudzīja sevi spogulī un nesaprata, kas īsti tas ir, tad nu arī sekoja pirmie rējieni. Mazs fragmentiņš no šīs epizodes:

Šoreiz pietiks, lai gan ir vēl daudz visādi sīkumi, kurus gribētos izklāstīt, bet gan jau ar laiku sekos vēl kādi ieraksti. Lai gan, kā jau minēju arī mans dienas ritums ir mainījies sakarā ar jauno iemītnieku un pie datora sanāk maz tomēr sēdēt. Bet kad tieku, tad ar mazais ierušinās un čuč pie manis :)

Tā nu dzīvojamies un krājam jaunos piedzīvojumus.

Tā nu sanācis, ka pēdējās dienas ir ļoti aktīvas – daudz sanāk skraidīt un darboties, jo darbu ir pāri galvai ar dažādiem krasiem projektu pagriezieniem. Bet par darbu šoreiz gan nerunāšu, jo gribu uzsvērt apmeklēto semināru, kā arī vakara filmu seansus.

Pirmais lielākais notikums noteikti ir jāuzsver Best Internet 2009 seminārs, kas noritāja 16. un 17. septembrī biznesa augstskolā Turība. Biju aktīva un apmeklēju abas dienas, klausoties gudros cilvēkos no Googles, Microsoft, Progression u.c. Pirmajā dienā bija pozitīvi tas, ka savā ziņā bija tādas izklaidējošas lekcijas. Piemēram, Erkki Izarra, kurš pastāstīja par Cannes Lions festivāla radošajām reklāmām internetā, kā arī Pecha Kucha ar savu straujumu lika pievērst man lielāku uzmanību lektoriem. Savukārt, otrā diena jau nedaudz nopietnāka bija ar Googles vīriem – lai gan bija brīži, kad likās, ka viņi stāsta pārāk primitīvas/pašsaprotamas/loģiskas lietas. Bet ieguvumi tam visam ir, vismaz zinu, kas tādos lielos semināros notiek :D

Bet godīgi sakot, ja man būtu jāmaksā tas piķis par šo semināru, tad es atteiktos un tā vietā nopirktu vairākas grāmatas, kas, manuprāt, būtu man noderīgākas. Varbūt skarbi, bet fakts!

Otra izklaide – kino apmeklējums. Tā kā seminārs ilga visu dienu, tad saprotams, ka vakarā gribās atslēgt nedaudz prātu. Pēdējā laikā bija sanācis iet uz dažādām asa sižeta filmām, tad nu beidzot pienāca ar tas brīdis, kad sagribējās kaut ko romantiskāku, mierīgāku. Filma The Proposal (Bildinājums). Viennozīmīgi varu teikt, ka patika un ieteikt citiem, kam patīk melnais humoriņš. Otra filma bija Los abrazos rotos (Zaudētie apskāvieni). Interesanta, savdabīga drāma. Lai arī drāmas man parasti patīk, tad šī tomēr aizplūst no sava žanra, jo ļoti lēkā pa gadu desmitiem turp un atpakaļ, kā rezultātā kāpuma punktu apslēpj (avāriju/cietušos) un  galu galā filmas beigas ir labas.  Bet viennozīmīgi varu teikt, ka spāņu valodā klausīties filmu manām ausīm ir daudz patīkamāk nekā franču valodā :)

Visbeidzot ir pienākušas brīvdienas, kad var no visa atslēgties un kārtīgi atgūt zaudēto miegu.

Saldus sapņus un veiksmīgas/saulainas/humora pilnas brīvdienas visiem jums un arī man :)

Aizbraucu ciemos pie vecākiem un šeku reku atkal jauni kaķa iznācieni. Šādu šņākšanu es vēl no viņa nebiju redzējusi. Papildus šim kaķis vēl prot iejusties vāveres ādā – mugura kūkumā, spalvas gaisā, aste līkumā… Skats ir iespaidīgs :) Bailes?! Dusmas?! Kas viņam īsti nepatīk?

Pēdējās dienās ir smags emocionālais lūzums bijis.

Īsi sakot, tie vairs nav draugi, kas Tevi tikai sāpināt spēj….

Jāsaņemās un jādzīvo tālāk :)

Piektdiena, 24.07.2009.

15.55
Sākas garais ceļš uz Liepāju. Autobuss pilns ar jauniešiem, kas dodas gan uz Baltic Beach Party, gan uz Zvērā pasākumu (to secināju, kad gandrīz puse izkāpa pieturā “Sēnīte”). Kopumā ceļš diezgan ātri pagāja, nedaudz pagulēts, papļāpāts, uzēsts un esam jau Liepājā.

19.40
Liepājas autoosta. Pirmā sajūta, ka esam iebraukuši kaut kādā nomaļā, mazā ciematiņā (nez kāpēc biju iedomājusies, ka Liepājā labāks stāvoklis, pat Saldū likās labāka autoosta :)). Tā kā nejutām nogurumu, tad lēnā garā ar kājām aizčāpojām līdz pašai notikumu vietai.
Pirmais, kas jāizdara, jāuzstutē telts telšu pilsētiņā (2Ls no cilvēka uz visām dienām). Tā kā brīvi paši varējām izvēlēties vietu, tad nu izraudzījāmies, mūsuprāt, labāko un tālāko nostūri, kur apkārt grozījās ne tīņu vecuma personas. Telts uzstellēta, guļamvieta sačubināta, var doties tālāk ievērtēt pašu beachu.

~22.00
Tiekot iekšā pasākuma teritorijā, pirmais, ko izdarijām – iegādājāmies aproci. Bet nu šis tiešām bija nepārdomāts solis no organizatoru puses, jo rinda bija izveidojusies nežēlīgi gara (kādi 3-4 līkloči pa visu pludmales teritoriju). Mēs bijām tik nekaunīgi un ielīdām pašā priekšā – 1.5Ls un aproce ap roku.

Tā kā desmitos uzstājās Dzelzs Vilks, ko gribējās redzēt, tad steigšus devāmies uz lielo skatuvi un sākām baudīt vakaru.
Uz beachrock skatuves nebija labi noorganozēta skaņa, praktiski neko nevarēja dzirdēt, bet ja dziesmas zini, tad pats vari maukt līdzi gan Pienvedējiem, gan S.P.B. Uz lielās skatuves šajā vakarā Kate Ryan riktīgi nodeva uguņus :)

Nakts gaitā tiku pie hennas tetovējuma:

Positivusā bija pa brīvu, bbp šos organizatori neaplaimo, tāpēc prasa naudiņu (cenas sākot no 3Ls). Bet kā nu sanāca kā ne, man ar šis prieks nemaksāja neko, paldies puisim, kurš man uzzīmēja mazo ķirzaciņu :)

un turpinās dejas, izpriecas līdz rītam…

Sestdiena, 25.07.2009.

7.00
Laiks doties nedaudz nosnaust. Par nelaimi sanāca tik atgulties, jo aizmigt nespēju (traki tiem cilvēkiem, kam ir šis caurais miegs un dzird katru apkārtējo skaņu – šādos telšu pasākumos gulēt neiespējami). Kaimiņi gan gulēja kā nosisti :)

9.00
Nolēmu celties un kaut ko padarīt. Let’s go to city center. Brokastis, mierīga dienas pastaiga un atpakaļ uz pludmali gozēties saulītē. Ja godīgi, īsti nav skaidrs, kāpēc nav noorganizēts nekas pa dienu. Cilvēku tāpat bija daudz, it sevišķi vecāki ar bērniem. Vismaz karuseļus varēja atvērt :) Vienīgais, ko pa dienu varēja klausīties, bija grupu mēģinājumi, kas beigās izvērtās par kārtīgiem koncertiem.

17.40
Aidā otrā pasākuma diena. Un atkal jāstāv rindā pēc aprocēm. Par laimi šodien tika organizēts viss labāk, godīgi stāvēju vēl īsajā rindā, kas raiti kustējās uz priekšu. 1.5Ls un otrās dienas aproce ir rokā (varēja tomēr taisīt uz abām dienām vienu aproci – naudas izspiedēji).

18.00
Lielā skatuve – Radio Lāga

20.00
Aerobātikas šovs – John Cas Smith pavizinājās labi, brīžam gribējās paiet malā, ka neuzkrīt virsū :)

21.00
SWH telts – Radio Lāga
Uzstāšanās, kur apsolījos būt un atbalstīt – Porno&Co. Malači puiši – godam nodeva. Arī pārējās lāgas grupas bija visnotaļ labas :) un kā parasti Astro’n'out koncerts bija vērienīgs un arī skaņa uz beachrock skatuves bija piedabūta laba.

Tālāk jau vakars kā vakars ar visu salūtu un noslēguma dejām līdz rītam.  Nez kāpēc, bet nebiju gaidījusi, ka uz lielās skatuves visas nakts garumā skanēs latviešu mūzika – izvērtās kā riktīga zaļļumballe. Bet katrs varēja atrast sava stila mūziku un izdejoties no sirds un patikas.

Svētdiena, 26.07.2009.

11.00
Izbraucam atpakaļ uz Rīgu.

Kopumā, pasākums labs, ja ar neskaita tos miljons tīņus, kas knapi kājās turējās un planēja pa pludmali un telšu pilsētiņu (pieļauju domu, ka bija tādi, kas nemaz netika līdz pludmalei :D). Lai ar esmu dzirdējusi daudz negatīvu atsauksmju, tomēr palieku pie sava, ka viss izdevies. Vajag mācēt atpūsties :)

Arī laiks bija saulains un ne pilītes no lietus. Par nākošā gada BBP kārtīgi apdomāšu braukt vai nebraukt, un ja braukt, tad tomēr jādodas uz viesnīcu, lai kaut nedaudz varētu izgulēties :)

Un vēl joprojām esmu sajūsmā par Arta Dvarionasa jauno projektu “Tā tā tā”. Pirmo reizi dzirdēju jaunās grupas dziesmas un baigi baigi patika (man gan liekas, ka viņa izpildījumā (seksīgi skanīga balss) jebkura dziesma skan labi :))…

15.06.2009.

Diena pagājusi karsti. Pēc darba diži Rīgā sēdēt negribās, tāpēc nolēmu doties uz Carnikavu, ciemā pie vecākiem. Par laimi brālis ar brauca un varēja paķert mani līdzi. Čiki briki pāris vārdi ar vecākiem un uz jūru prom. Pelde, skrējiens, pelde un mājās jau teju ap 11 vakarā. Pēc Rīgas sutīgās darba dienas un peldes vēsajā jūras ūdenī sajūta tiešām, ka esi kā no jauna piedzimis :)

BET pienāca nakts. Pulkstens gandrīz jau 5. Dun dun un tu esi stāvus gultā. Šādu negaisu es sen nebiju dzirdējusi. Sajūta, ka tieši virs galvas sper zibens un ducina pērkons. Ar visiem aizvērtajiem logiem, skaņa bija iespaidīga. Bet nu pēc kādas stundas tomēr iemigu….

Rīts. Modinātājs. Laiks celties un taisīties uz darbu. Bet sajūta drausmīga, jo pēc šī vētrainā negaisa sekoja vētrains murgs.

Murga sižets:

1. aina. Negaiss.. tās pašas vecāku mājas.. nakts.. iespēris ķīmiskais zibens (izplūdisi kāda viela – ne kā pierasts, ka kaut kur iesper), kas izārda mājas sienas. Tas izpaudās tā, ka ar roku katru trešo ķieģeli varēja izbīdīt tā vienkārši laukā. Visiem, protams, wtf?! un acis kubā. Bet nu, ko padarīt, dodos uz vilcienu, lai brauktu uz darbu, bet tad seko skaļš paziņojums: Skrieniet ko kājas nes uz otru pusi, jo tuvojas viesulis. Un, protams, paskatos, nāk virsū kādi 5 vismaz virpuļi, kas rauj visu sev līdzi. Es ar paņemu kājas pār pleciem un aidā atpakaļ uz mājām, nez kāpēc tur bija arī māsas mazais, to ar paķēru azotē.

/Sižets pazuda/

2. aina. Tur pat mājās…Ir ieradušies nez no kurienes teroristi. Savākuši visu manu famīliju un spīdzina sitot un spārdot ar kājām…

/Sižets beidzās – vairāk nekas atmiņā nav palicis/

Par laimi pamodos no modinātāja, lēnā garā sataisījos un devos uz vilcienu, lai brauktu uz darbu. Visa diena, vienkārši sakot, bija nekāda. Bet ko tur brīnīties, negaiss, 3. prognoze….Nez vai šodien doties uz Carnikavu? :D

Situācija iz draudzenes dzīves (Kristīne un Jānis – vārdi mainīti)

Pāris, kas jau labu laiku satiekas. Jānis bijis atpūsties ar savu brāli. 2 naktī. Jānis pazvana meitenei un saka, ka brauc ciemos. Šī, protams, saka: labi – brauc. Džeks atbrauc, pat skaidrā prātā-pāris aliņus tik bija iedzēris. Abi parunājās un iet čučēt. Protams, nelielas vai lielākas izpriecas un salds miegs līdz rītam, KAD Kristīne pamostas no radītās telefona vibrācijas uz galda. Šī paceļ galvu, paskatās, ka drauga telefons, bet par nožēlu uzreiz ekrānā var redzēt, kas atsūtījis un ko atsūtījis īsziņā. Un, kā jums šķiet, kas tur bija?! Protams, Ieva (pamainīts vārds) atsūtījusi sms ar tekstu “nu kā rīts, galva nesāp? :D” Kristīne izlasījusi, devās atpakaļ gulēt (īsti nebija vēl pamodusies, lai saprastu, kas par lietu). Vēlāk mostoties augšā, šī sms viņai iederdza.

Kopš tās dienas, viņiem attiecības ir diezgan saspīlētas.
Manupārāt, būtu laiks viņiem pielikt punktu, jo džeks uz draudzenes jautājumu, kas Tev atsūtīja sms, atbildēja, ka draugs tur gribēja iet tusēt atkal… (izvairīga atbilde) Tā pat kā nejauši uzvaicājot, kas ir Ieva – atbilde sekoja, tur twiterī viena ir tāda..tad gan sekoja, kāpēc tā prasi utt., bet nu atbilde skaidri izskanēja, viņa man twiterī sekot sāka (kas arī ir taisnība)…

Vot vīrieši?

(ar domu, cik var čakarēt sievietes melojot, ja gribi viņu, tad cieni viņu)

vai

Vot sievietes?

(vai vajadzēja pacelt galvu un izlasīt to sms, bet iespējams Ieva nav
nekas, lai būtu jāuztraucas. Bet tad kāpēc melot? Vot vēlreiz vīrieši)

Tā nu sanācis, ka kopš ievācos šajā dzīvoklī, tā mani regulāri apciemo kāds balodis. Sākumā nebija tik traki, bet nu kopš man te ir regulāri viens piegulētāju pāris, kurš te aktīvi sācis olas dēt, mērs ir pilns. Gribas tak vasarā kāju spert uz balkona un vakaros pasēdēt tur :)

Pirms kāda laika jau rakstīju, par to, ka man ir jauns iemītnieks. Tā nu sanāca, ka šis jaunais iemītnieks tā ar neizdzīvoja, jo laiks ārā bija diezgan vēss (man domāt – šis nosala).

Gāja laiks un atkal bija baložmātei trīs jaunas olas (pirms tam bij vēl divas olas – bet tās mistiski pazuda). (Neprasiet, kur šīs 3 olas palika!)

Bet beidzot pienāca tā diena, kad es tiku pie tīkla. Veiksmīgi pielikām tīklu, aiztaisot visu balkonu ciet. BET kā izrādās baloži nemaz nav tik dumji un sakļaujot spārnus, šie var ielīst pa šo tīkla mazo caurumiņu (bet tas ir tikai, ja šie nosēžas uz balkona malas, jo lidojot gaisā gan netiek cauri tam). Pats trakākais bija tas, ka šie baloži bija jādabū atkal ārā no balkona. Daži jau izteicās, ka jālaiž dzīvoklī, lai izlido laukā pa citas istabas logu vai jādabū gaisene beidzot rokā vai jāsauc baltkrievi, jo šiem it kā garšojot baložu gaļa :D

Sākumā tik māte lidoja iekšā, bet beigās ar tēvs ielidoja. Un kad abi sāka ārdīties, tad diez kas nav, lai tiktu pats ārā un paceltu šo tīklu. Beigās gan veiksmīgi tikām uz balkona, lai pabīdītu tīklu malā, lai šie tiktu prom.

Bet nu ar šo baložu pāra izgājienu, bija atkal jādomā jauns risinājums. Un te nu tas ir – tīkls tika pārlikts aiz balkona margas, lai šiem nav kur piesēst, kā arī gar tīkla malām tika nedaudz, tā teikt, aizšūti pāris caurumi.

Nu tad skatīsimies, vai šie vēl tiks iekšā. Ja tiks, tad, lūdzu, piesakās baltkrievi, kam iet pie sirds baložu gaļa! Es jūs uzmeklēšu, ja šis baložu pāris atkal mani apciemos šim pus tīklam!

Bet kamēr šie nav, tikmēr es sēžu uz balkona, malkojot vēsu kokteili un klausoties putnu balss skaņās.

P.S. vēl jānopērk mīkstais sēžammaiss, kāda smaržīga āra puķe un lukturīts, kuru iedegt vakara tumsiņā :)

Īsi sakot, patika.

Lai ar ilgi domāju iet/neiet, nenožēloju ne nieka, ka tomēr biju tur :)

Bija gan arī savi mīnusiņi – puiši varēja tomēr kādu šovu bik uztaisīt, lai koncis būtu interesantāks. Kā arī trūka beigu atkārtotā uznāciena – lai gan esmu dzirdējusi, ka nu jau daudzi šitā daroties – lepni palikuši visi :)

Bet, kam patīk viņu mūzika, tie ar izbaudīja konci, tai skaitā arī es :)

BTW, youtube pilna ar video – tie, kas nebija, var paskatīties un palamāties, ka neaizgāja, bet tie, kas bija – iegrimt nu jau atmiņās :)