Baisā nakts
15.06.2009.
Diena pagājusi karsti. Pēc darba diži Rīgā sēdēt negribās, tāpēc nolēmu doties uz Carnikavu, ciemā pie vecākiem. Par laimi brālis ar brauca un varēja paķert mani līdzi. Čiki briki pāris vārdi ar vecākiem un uz jūru prom. Pelde, skrējiens, pelde un mājās jau teju ap 11 vakarā. Pēc Rīgas sutīgās darba dienas un peldes vēsajā jūras ūdenī sajūta tiešām, ka esi kā no jauna piedzimis :)
BET pienāca nakts. Pulkstens gandrīz jau 5. Dun dun un tu esi stāvus gultā. Šādu negaisu es sen nebiju dzirdējusi. Sajūta, ka tieši virs galvas sper zibens un ducina pērkons. Ar visiem aizvērtajiem logiem, skaņa bija iespaidīga. Bet nu pēc kādas stundas tomēr iemigu….
Rīts. Modinātājs. Laiks celties un taisīties uz darbu. Bet sajūta drausmīga, jo pēc šī vētrainā negaisa sekoja vētrains murgs.
Murga sižets:
1. aina. Negaiss.. tās pašas vecāku mājas.. nakts.. iespēris ķīmiskais zibens (izplūdisi kāda viela – ne kā pierasts, ka kaut kur iesper), kas izārda mājas sienas. Tas izpaudās tā, ka ar roku katru trešo ķieģeli varēja izbīdīt tā vienkārši laukā. Visiem, protams, wtf?! un acis kubā. Bet nu, ko padarīt, dodos uz vilcienu, lai brauktu uz darbu, bet tad seko skaļš paziņojums: Skrieniet ko kājas nes uz otru pusi, jo tuvojas viesulis. Un, protams, paskatos, nāk virsū kādi 5 vismaz virpuļi, kas rauj visu sev līdzi. Es ar paņemu kājas pār pleciem un aidā atpakaļ uz mājām, nez kāpēc tur bija arī māsas mazais, to ar paķēru azotē.
/Sižets pazuda/
2. aina. Tur pat mājās…Ir ieradušies nez no kurienes teroristi. Savākuši visu manu famīliju un spīdzina sitot un spārdot ar kājām…
/Sižets beidzās – vairāk nekas atmiņā nav palicis/
Par laimi pamodos no modinātāja, lēnā garā sataisījos un devos uz vilcienu, lai brauktu uz darbu. Visa diena, vienkārši sakot, bija nekāda. Bet ko tur brīnīties, negaiss, 3. prognoze….Nez vai šodien doties uz Carnikavu? :D